Archive | kultūra RSS feed for this section

Šašlika dzimtene

15 May

 

Dienas paliek siltākas un debesis katru dienu priecē ar siltiem saules stariem. Daba atdzīvojas un garastāvoklis kļūst jautrāks un rodas vēlme doties pārgājienos, atpūsties pie dabas. Vai vismaz iziet ārā dārzā un uzcept šašliku. Domājot par gaļas cepšanu, aizdomājos – no kurienes diez nāk šašliks? Tik ļoti iecienīts un pašsaprotams ēdiens, ko ar prieku gatavojam Latvijā, taču kas ir šašlika dzimtene?

Šajā rakstā mēgināsim noskaidrot, no kurienes nāk šašliks un kā tas kļuvis par vienu no populārakajiem ēdieniem.

Šašliks – gardi un vienkārši

Šašliks (no Krimas tatāru: şışlıq; şış — ‘durklis, iesms’) ir uz iesma uz atklātas uguns vai uz oglēm cepti gaļas gabaliņi. Izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot un marinējot etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē ar sīpoliem, zaļumiem un garšvielām. Cep uz speciāla grila vai mangala, kuros tiek kurinātas ogles vai malka līdz oglēm, gaļu periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Tas nu būtu skaidrs – zinām, kas ir šašliks un kā to gatavo. Kurš gan nezina, vai ne? Tagad tikai jānoskaidro, kurtas viss sācies.

Šašlika dzimtene

Daudzi cilvēki uzskata, ka šašliks ir tikai kaukāziešu izcelsmes ēdiens, taču tā nav taisnība. Saskaņā ar daudziem vēstures avotiem, senie cilvēki, kas iemācījās uzkurināt uguni, sāka cept gaļu, kas uzlikta uz koku stieņiem uz uguns, ko patiesībā var saukt arī par šašliku.

Krievijā šašliks bija populārs jau līdz 18. gadsimtam, un to sauca par “iesma” gaļu un grauzdēja uz iesma. Saskaņā ar vēstures avotiem krievu viduslaiku virtuves tradīcijās bija metode trušu, vistu, cūku utt. cepšanai uz iesma. Šāda veida gaļu galvenokārt pasniedza svētkos, kas notika turīgu cilvēku vietās, jo tās sagatavošanai bija nepieciešams daudz koksnes un laika.

Saskaņā ar vēstures avotiem mēs varam redzēt, ka daudzi cilvēki dažādos laika periodos šašliku sauca atšķirīgi. Tas joprojām ir taisnība daudzo paražu un ieradumu dēļ dažādās kultūrās. Piemēram, Armēnijā šašliku sauc par “horovātiem”, Azerbaidžānas šašliku ar nosaukumu “kebabs”; “Šašliks” ir turku šašliks.

Gaļas Piegāde Jums

Visgardākais šašliks tomēr ir tas, kas nāk no kvalitatīva un pārbaudīta avota. Uzņēmums Gaļas Piegāde Jums ir kvalitatīvas gaļas tirgotājs, kas pārdod gardu un izcilu gaļu – arī šašlikiem. Šī ir lieliska izvēle brīvdienu piknikiem vai grillēšanas sezonas atklāšanai.

Lai garda vasara!

Divi iemesli kāpēc es vēlos aizceļot uz Jaunzēlandi

29 Sep

Jaunzēlande man vienmēr ir asociējusies ar tās apburošajām, kalnainajām ainavām un eksotisko Māori kultūru.

Jaunzēlandes kalni un ezers.

Daudzveidīgas un nesabojātas ainavas

Jaunzēlande manās latviskajās acīs izskatās kā zeme, kur noteikti var atrast kādu piedzīvojumu. Vai nu tie būtu cēlie kalni, nepiesārņotas palmu pludmales vai  Māori ļaužu ciemati, nekas no šīs salas neatgādina par mājām.

Viens no aizraujošākajiem Jaunzēlandes dabas aspektiem ir tās zemes ģeotermiskā aktivitāte. Ja es dotos uz Jaunzēlandi, es noteikti apmeklētu ziemeļu salas vulkānvietas. Šeit arī atrodas geizeri, vārošas dubļu vanans un kūpoši ezerkrasti. Šajā valstī tūrisms koncentrējas ap tās unikālo vidi, (vismaz 30 procentu no Jaunzēlandes ir dabas saglabāšanas teritorijas) kas motivē tūristus būt aktīviem savu piedzīvojumu radītājiem.

Jaunzēlandes ziemeļu sala. Skats uz kalniem un vietējiem augiem.

Māori tauta

Māori kultūrai Jaunzēlandē vēljoprojām ir dziļas saknes. 2013. gada iedzīvotāju skaitīšanas rezultātā tika uzskaitīti 60000 vietējo, kuri identificējas kā māori.

Viņu senči šeit ir imigrējuši 13. gadsimtā no Polinēzijas, izmantojot 20-40m garas kanu laivas. Kaut arī 17. gadsimta eiropieši nonāca konfliktā ar māori, šī kareivīgā tauta nekad nepadevās un ir slavena ar to, ka viņus nespēja sakaut angļu kolonisti.

Maōri ir sava veida tetovēšanas māksla – ta moko. Viņu sejas ir izgreznotas ar šiem svētajiem māklsas darbiem, kas kalpo kā identitātes zīmogs. Šie tetovējumi katram cilvēkam ir unikāli un iekļauj informāciju par viņa/s ģimeni un cilšu piederību, kā arī šī cilvēka vietu cilts sociālajā struktūrā.

Māori cilvēki ar tradicionālajiem tetovējumiem.

Maori parasti apraksta sevi pēc viņu iwi (cilts), hapu (sub-cilts), maunga (kalna) un awa (upes).

Tā kā māori pārstāvji ir kareivju tauta, daļa no viņu unikālās kultūras ir ceremoniālā deja – Haka, kuru šīs ciltis agrāk izpildīja uz karalaukiem. Skatoties video klipus ar šīm dejām, tās ir grūti aprakstīt kā kaut ko citu. Maōri agresīvi mīņā zemi, rāda mēles, sit pa ķermeņiem un skaļi izsaucās vai dzied. Haka ir sīva cilts lepnuma, spēka un vienotības izpausme. Tā pat kā viņu tetovējumi, dziesmu vārdi dejas laikā piemin senčus, kā arī notikumus cilts vēsturē. Ja esi ragbija fans tad iespējams zini, ka Jaunzēlandes komandas izpilda Haka deju, lai izaicinātu pretiniekus.

Jaunzēlandes ragbija komanda izpilda haka deju.

Šīs ir divas galvenās lietas kas man asociējās ar māori, bet tās ir tikai pašā ledāja smailītē. Ja es dotos uz Jaunzēlandi, es censtos iegremdēties šo cilvēku pasaulē doties uz kādu no marae (māori kopienu tikšanās vietām). Māori šīs vietas izmanto sapulcēm, svinībām, bērēm, izglītības darbnīcām un citiem svarīgiem notikumiem.

Tradicionālās mākslas kā grebšana, aušana, kapa haka (grupu uzstāšanās), whaikorero (oratorija) un moko (tetovējumi) vēljoprojām ir izplatītas prakses un tās aktīvi praktizē visā valstī.

Māori cilvēki marae ceremoniālajā vietā.

Tā kā es esmu antropoloģijas zinātnes entuziaste, es uzlūkoju šādas eksotisko kultūru zemes ne tikai ar piedzīvojuma garu, bet arī ar patiesu vēlmi tās saprast. Ceļojums uz Jaunzēlandi  noteikti paplašinātu manu redzesloku par to, kas mēs esam kā cilvēki, cik dažādi ir iespējams uztvert un izzināt pasauli un cik skaista pasaule ir ar tās daudzveidīgumu.