Tag Archives: Āzija

Ķīnā esmu bijis es – Siaņa (Xian)

21 Aug

Bija agrs rīts, kad mēs ar vilcienu ieradāmies vienā no senajām Ķīnas galvaspilsētām – Siaņā (Xian). Nakts vēl nebija pilnībā izdzisusi, un tikai braucot cauri pilsētai ar taxi, ielās lēnām uzausa pelēcīga gaisma.

Mūsu pirmais apskates objekts bija gaužām garlaicīgs – hostelis. Bijām sagurušas, negulējušas un pirms metāmies iepazīties ar Siaņu, vēlējāmies nedaudz atvilkt elpu. Izvilkušas savus koferus cauri rosīgai ielai ar varenu zivju smārdu, mēs nonācām naktsmājās ar nosaukumu “Facebook”, kurā, pretēji Marka Zakerberga feisbukam, mēs tiekam iekšā pat bez VPN.

Ķīnā pilsēta var būt pat mierīga

Atguvušās no ceļa, mēs devāmies pastaigā un ātri vien apjautām, ka pilsēta neatbilst ekspektācijām – tā ir pārsteidzoši mierīga un vietām pat šķiet tukša.

Siaņas apskatei mēs varējām atvēlēt tikai dienu, tāpēc necentāmies medīt dārgumus, kas paslēpušies tūrisma bukletu ēnās.

Siaņas pilsētas siena

Viens no visievērojamākajiem apskates objektiem ir Siaņas pilsētas siena, kas saglabājusies jau kopš viduslaikiem. Tā tika celta Mingu dinastijas laikā, lai nocietinātu pilsētu un to apvienotu. Sienas konstrukcijā ir četri vārti – iebraukšanai pilsētā.

Siena stiepjas gandrīz 14 kilometru garumā un paver burvīgu skatu uz pilsētu. Lai ātrāk pievarētu šo apjomīgo vēstures kumosu, noīrējām velosipēdus.

Xian-City-Walls

Ikgadu šeit notiek starptautisks maratons, kas pulcē sportistus no visas pasaules.

Veidojas interesenta estētika – priekšā kaut kas autentisks, nozīmīgs un skaists, kamēr fonā viena pēc otras aug pelēkas un bezpersoniskas augstceltnes.

Zvanu tornis

Ne sevišķi garas pastaigas attālumā no Siaņas sienas ir vēl viens zīmīgs apskates objekts – Zvanu tornis. Mēs nolemjam doties turp.

Zvanu tornis ir šīs pilsētas simbols. Tāpat kā pilsētas siena, tas tika uzbūvēts 14. gadsimtā. Sākotnēji torni izmantoja, lai publicētu ziņas. Laika gaitā tā funkcijas mainījās. 1927. gadā tornī atvēra pirmo kino teātri. Ķīnas – Japānas kara laikā tornim bija cits mērķis – to izmantoja trauksmes signāliem. Mūsdienās tur norisinās parādes, piemēram, valsts svētkos.

Tas ir krāšņš gan no ārpuses, gan iekšpuses – interesants objekts gan no arhitektūras, gan mākslas perspektīvas. Tornī aplūkojami senie ķīniešu gleznojumi, kas man visvairāk piesēja aci.

Musulmaņu iela

Dienas izskaņā bija laiks ieturēties ar veco labo ielu ēdienu. Musulmaņu iela ir izcils koncepts gardēžiem – abās ieliņas pusēs slejas nebeidzami ēdienu stendi. Sākot no mango konfektēm, līdz izdekorētām cūku kājām.

Cilvēki lēnā garā slīd cauri un bauda ēdienu, kas šeit noteikti pietiks visiem.

EA7A7CE3-D0E2-4C64-8980-A83E5D3FE9BF

Pie kāda no stendiem izveidojies pamatīgāks interesantu pulciņš. Divi jauni vīrieši, pēc skata itāļi, izklaidē cilvēkus ar saldējuma šovu. “Ģevuški, ģevuški,” arī saldējuma tirgoņi mūs pamana un, šķiet, aicina viņiem pievienoties. Galu galā, šeit nav labāka mārketinga par ārzemnieku sejām.

Saēdušās labi daudz kraukšķīgu garneļu, mēs piesēžam tirgus galā un noskatāmies cilvēkos. Ir silts, patīkams pavasara vakars un tā vien liekas, ka nevienam, arī mums, nekur nav jāsteidzas.

Ar vienu dienu pa īsu

Tomēr jau rītdien mums ir jādodas mājās. Siaņa ir atstājusi tik labu pirmo iespaidu, ka kļūst nedaudz skumji no tās šķirties.

Ja kādreiz nonākšu šajā Zīda ceļa galapunktā vēlreiz, noteikti atvēlēšu laiku Terakotas armijas muzejam, zīda fabrikai (lielākajai Ķīnā!) un stēlu mežam.

Viens ir skaidrs – šai pilsētai ir vēl daudz iespaidu, kurus dot tās apmeklētājiem.